Jā,vot tas ir bijis smēliens.Runājot par zibeni-pagāšvasar laukos iebraucu ar laivu makšķerēt,sariktēju kātu un skatos,nāk baigā melnā pamale virsū.Domāju-ne ne,braucu ārā krastā citā vietā.Tad sāka gāzt lietus,ieskrēju mežā zem kokiem.Protams pats biju jau tā,itkā būtu peldējis ar visām pekelēm.Nu tad blakus ka deva iekšā žebis eglē-nosmirdēja vien.Tai brīdī gan bija bail,ka neiesper.Mukt nav kur,kas zin,kur spers iekš.Tad vēl pagājušo vasar mums graudu kaltī iespēra,baigais negaiss uznāca,tādu ilgi nebij redzējis.Visās malās spēra,es iekāpu traktorā,kuru ar visu piekabi steigā iedzinu kalts ēkā-domāju,tomēr esmu uz gumijām
Izņēmu buteli un kas būs-būs.Uzreiz atkal tāds sprādziens,un kaltij jumtam šīferi pa gaisu.Tādos momentos ir apziņa-cilvēks pret dabas spēku nav nekas.