Lai saprastu, kā tas ir, ar metāla detektoru staigāt un meklēt to, kas slēpjas zem mūsu zemes, "pieci.lv" sazinājās ar Latvijas vēstures pētnieku klubu, kura biedri ir aktīvi dažādu senlietu meklētāji. Tikšanās notiek Ķekavā, svētdienas pusdienlaikā.
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vesture/dzive/nelegalo-senkapu-raceju-skaitu-les-vismaz-divos-tukstosos.a124005/
Kas ir šis? Pagajušo pavasarī.
Kaut arī Vēstures entuziastu kluba biedriem ir apliecības, kuras liecina, ka viņi nav tautā sauktie "melnie arheologi" un šis ir viņu hobijs, ne bizness, likumu priekšā, viņi visi ir vienādi.
Kādas apliecības?
Taču tas nenozīmē, ka nedrīkst rakt vispār. Tas ir atļauts, ja ir nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas.
"Var, ja tu esi visu izdarījis. Arheoloģiskajos pieminekļos nē, tas tikai ar inspekcijas atļauju. Mums arheoloģiskie pieminekļi ir tikai tik, cik to ir. Viņu vairāk klāt nenāks. Tas ir tas limitētais mantojums, tāds izpētes resurss. Mums visas zemes kādam pieder. Ļoti reti ir zemes fonds, valsts rezerves, bet arī to kāds pārvalda, un tad ir jāziņo, ko tu tajā svešajā zemē darīsi," turpina Signe Zirne.
Zemes īpašnieka atļauja, kāda vel?