1943.-1945.gads pret hitleriskās Vācijas okupāciju

[Helmuts]

Šeit diskutējam par 1943.-1945. gadu pretošanās kustību pret hitlerisko Vāciju

[Helmuts]

“JA MUMS ARĪ BŪS JĀMIRST, LATVIJA TOMĒR DZĪVOS”

14nov_Kurelis_2-664x885.jpg

ĢENERĀĻA KUREĻA GRUPAS VIRSNIEKU PRIVĀTĀS VĒSTULES (1944–1946)

[Helmuts]

Roberts_Rubenis1.jpg

1944. gada decembrī noslēdzās leitnanta Roberta Rubeņa (1917 – 1944) komandētā bataljona pēdējās cīņas Kurzemē. Rubeņa atsevišķais bataljons turpināja izrādīt pretestību vāciešiem Abavas upes rajonā arī pēc tam, kad 1944. gada 14. novembrī notika ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas štāba un tās galveno spēku apcietināšanas akcija, kuru vadīja augstākais SS un policijas komandieris Ostlandē, SS obergrupenfīrers Fridrihs Jekelns.

Tieši Latvijas neatkarības svētkos, 1944. gada 18. novembrī, tikai 27 gadus veco leitnantu Rubeni nāvīgi ievainoja – nākamajā dienā pie Novadnieku mājām viņš mira. Rubenieši tomēr turpināja cīņas līdz pat 9. decembrim, kad, pārspēka mākti, bija spiesti izklīst.

leitnants Rubenis un viņa vīri

Rubena bataljonu karte (1).jpg

[Helmuts]

Manā rīcībā ir nonākuši atmiņu pieraksti un arhīvu materiālu izraksti, kuros cilvēki sniedz atmiņas par piedzīvoto laika posmā no 1944.-1945. gadam Kurzemē, bet konkrētāk atmiņas par un ap Rubeņa bataljonu.
Palasot atmiņas, rodas sajūta, ka mūsdienu pasniegtās oficiālās vēstures traktējumi, nu ļoti atšķiras no tā ko cilvēki stāstījuši man pieejamos materiālos laika posmā no 1960. līdz 1985. gadam

20161210_150318.jpg

20161210_150416 (1).jpg

[Helmuts]

20161210_163134.jpg

[Helmuts]

Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts

1944. gada 17. martā sastādītais Latvijas Centrālās Padomes Memorands, kurā nozīmīgi Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību.
Latvijas Centrālo Padomi (turpmāk – LCP) izveidoja 1943. gada 13. augustā nacistiskās okupācijas laikā. To veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju (Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Zemnieku savienība, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku partija) pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā.

1944. gada martā Konstantīns Čakste un Fēliks Cielēns izstrādāja LCP Memorandu, kuru parakstīja, neskatoties uz iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, 189 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. Memorands bija aicinājums atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu, kura pārņemtu bruņotu cīņu pret Sarkano armiju. Zīmīga ir Memoranda parakstīšanas kārtība – sākot ar Paulu Kalniņu, pēdējās Latvijas Saeimas priekšsēdētāju, kurš tajā brīdi, atbilstoši spēkā esošajai Latvijas Satversmei, bija augstākais likumīgās valsts varas pārstāvis.

Dokumentārā mantojuma nozīmes pamatojums
Dokuments ir nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības - Latvijas Centrālās Padomes - politiskās platformas un tās atbalstītāju apliecinājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas, centieniem to iznīcināt. Šajā ziņā Latvijas liktenis ir līdzīgs ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras 2. pasaules kara laikā piedzīvoja divus okupācijas režīmus. Vēl aizvien notiek mēģinājumi cīņu par savas valsts neatkarību pasniegt kā viena vai otra okupācijas režīma atbalstīšanu. LCP Memorands pierāda šādas pieejas nepamatotību.

Dokuments ir vienīgais apzinātais LCP Memoranda oriģināls. Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā nr. 16), zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī.

[Helmuts]

Latvijas Centrālās Padomes Memorands
Rīga, 1944. gada 17. marts
LATVIEŠU LEĢIONA ĢENERĀLINSPEKTORAM
R. BANGERSKA KUNGAM.


Ļoti godātais ģenerāļa kungs.
Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kura bruņoties spēki 1940. g. 17. jūnijā militāri okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīz pēc okupācijas izdeva itkā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas itkā demokrātisko vēlēšanu likumu neievēroja, rupji pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu un turklāt vēl viltojot balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus.
Šie ieceltņi lēma un lūdz Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarīgo Igaunijas un Lietuvas Republiku.
Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas – Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē.
No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficiālam viedoklim , kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, itkā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu iekļaujama Padomju Savienībā, nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, itkā Latvija būtu bijusi Padomju Savienības sastāvdaļa. Šīs nostājas praktiskā izpausme konstatējama visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā izdarīto Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vācijas bruņotajiem spēkiem. Tāda vācu okupācijas varas rīcība dziļi aizvaino mūsu tautu un rada tanī dibinātu neapmierinātību.
Latvijas nācijas tiesiskai apziņai un nacionālai pašcieņai atbilstu tāda mobilizācija Latvijas armijai, kas būtu izsludināta Latvijas valsts likumīgo orgānu vārdā un Latvijas valsts aizsardzībai. Tikai tāda mobilizācija lietderīgi veidotu mūsu militāro spēku, ievērojami veicinātu un kāpinātu tā kaujas spējas.
Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.
Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība.
Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.
Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:
1. Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte.
2. Sastādāma, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. g. satversmi, Latvijas valdība uz koalīcijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu.
3. Latvijas valdības tuvākiem galveniem uzdevumiem jābūt: valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana, Latvijas valsts teritorijas aizstāvēšana pret draudošo Padomju Savienības armiju iebrukumu un – cik tālu tas kara apstākļos iespējams – diplomātisko sakaru nodibināšanu ar
ārvalstīm un pirmā kārtā ar tām, kas atzītu šo mūsu deklarēto nācijas gribu un atbalstītu priekšā stāvošo militāro uzdevumu – Latvijas valsts aizsargāšanu.
Pēc mūsu ieskata sekmējama arī ciešas savienības nodibināšana ar Igauniju un Lietuvu un šīs savienības pārveidošanu Baltijas valstu konfederācijā, ja minētās valstis tam piekristu.
Deklarējot šo mūsu tautas nepārprotamo viedokli par savas suverenitātes juridisko esamību un gribu atjaunot mūsu valsts faktisko suverenitāti, kā arī cieto apņemšanos visiem spēkiem un visiem iespējamiem līdzekļiem sargāt Latvijas valsti pret uzbrucēju, mēs pagodināmies Jūs, augsti godātais ģenerāļa kungs, lūgt darīt zināmu šo mūsu nācijas nepārprotamo viedokli un nesatricināmo gribu tām varām, kas Latvijas Republikas faktiskās atjaunošanas nozīmi un nepieciešamību varētu objektīvi saprast un kas gribētu un spētu atbalstīt Latvijas Republikas cīņu par valsts neatkarības un teritorijas nodrošināšanu.
Parakstot šo deklarāciju, mums ir gods izteikt Jums, ļoti godātais ģenerāļa kungs, mūs dziļas cieņas apliecinājumu.
Latvijas galvas pilsētā Rīgā, 1944. g. 17. martā
1. P. Kalniņš, pēdējās Latvijas Saeimas priekšsēdētājs.
2. K. Pauļuks, pēdējās Latvijas Saeimas I vicepriekšsēdētājs, zv. adv.
3. Bīskaps J. Rancāns, pēdējās Latvijas Saeimas II vicepriekšsēdētājs.
4. P. Jurševskis, bij. Ministru prezidents, ministrs un II, III un IV Saeimas deputāts, notārs.
5. F. Cielēns, bij. Saeimas dep., ārlietu ministrs un sūtnis Parīzē un Madridē.
6. D. Apinis, bij. Saeimas deputāts, lauksaimnieks.
7. V. Zamuēls, bij. Ministru prezidents, senators, Tiesu palātas tiesnesis.
8. T. Grīnbergs, arhibīskaps.
9. Prof. Dr. J. Vārsbergs, Latvijas Tautas Padomes un Satversmes sapulces loceklis.
10. K. Skalbe, bij. Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, rakstnieks.
11. T. Zvejnieks, Tiesu palātas priekšsēdētāja v. i.
12. P. Leitāns, senators, Tiesu palātas tiesnesis.
13. Atv. ģen. M. Peniķis, bijušais Latvijas armijas komandieris.
14. Prof. Dr. P. Kvelde, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors un bijušais Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs.
15. Atv. ģen. Ed. Kalniņš, bijušais kara ministrs un artilērijas inspektors.
16. Prof. Dr. A. Teikmanis, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors.
17. Prof. Dr. M. Eglītis, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas lauksaimn. fak. dekāns, bij. Latvijas lauks. kameras vicepriekšsēdis.
18. Atv. ģen. J. Priede, Vidzemes div. k-ra palīgs un Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis.
19. Sp. Paegle, Latvijas bij. tirdzn.–rūpn. ministrs un Sarkanā Krusta priekšnieks.
20. Prof. Dr. R. Markus, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mežsaimniecības fakultātes dekāns.
21. V. Dāle, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, bij. Latvijas Kara tiesas priekšsēdētājs, pulkv. ltn. rezervē.
22. Ārk. prof. W. Vītols, Universitātes Rīgā prorektors saimn. lietās.
23. Atv. ģen. V. Tepfers, bij. Latvijas Kara virsprokurors, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs.
24. Jānis Kalnačs, bij. Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētājs, Tiesu palātas tiesnesis.
25. R. Ivanovs, bij. valsts kontrolieris un Saeimas deputāts.
26. Kārlis Straubergs, Universitātes profesors, bij. izglītības ministrs.
27. Mintauts Čakste, senators, Tieslietu ģenerāldirekcijas juriskonsultācijas pastāv. loceklis.
28. Dr. med. Anna Bormane, bij. Rīgas pilsētas revīzijas komit. locekle.
29. Jānis Breikšs, bij. Saeimas deputāts, zvērināts advokāts.
30. A. Robežnieks, Tiesu palātas prokurors.
31. A. Klīve, bij. Latvijas Bankas priekšsēdētājs, bij. Saeimas deputāts.
32. Dr. Augusts Pētersons, bij. Veselības dep. direktors.
33. Prof. Dr. J. Endzelīns.
34. V. Alksnis, Tiesu palātas krimināldepartamenta priekšsēdētājs.
35. Dr. A. Tauriņš, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors.
36. P. Stērste, Tiesu palātas loceklis, senators.
37. P. Delle, Jelgavas Lauks. akadēmijas profesors.
38. Dr. D. Bīskaps, Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas slimnīcas direktors.
39. J. Teriņš, bij. Saeimas deputāts.
40. Rūdolfs Alksnis, bij. senators, vec. juriskons. Tieslietu ģenerāldirekcijā.
41. Antons Kursītis, Zemes bagātību pētīšanas institūta direktors, bij. satiksmes ministrs.
42. Augusts Rumpēteris, bij. senators, tag. Tiesu palātas loceklis.
43. Ārk. prof. Arnolds Aizsilnieks, bij. Centrālās savienības „Turība” galvenais direktors.
44. Vilis Lauskis, Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotājs.
45. Jānis Ziediņš, Tiesu palātas tiesnesis.
46. Ernests Blese, Latvijas Universitātes profesors.
47. Aleksandrs Gubenis, bij. Latv. Senāta priekšsēdis.
48. Georgs Apinis, Tiesu palātas tiesnesis, L.K.O.K.
49. Ārk. prof. Kārlis Bērziņš, bij. Latvijas Amatniecības kameras pr-ja vietnieks.
50. L. Sēja, bij. ārlietu ministrs un sūtnis.
51. A. Sakenfelds, uzņ. „Dzirnavnieks” direktors.
52. V. Zeminskis, Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs.
53. A. Klāvsons, bij. laikr. „Rīts” atb. redaktors.
54. Eduards Grosbergs, arh., bij. Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis.
55. Konstantīns Čakste, ārk. profesors, zvērināts advokāts.
56. E. Krieviņš, Tiesu palātas viceprokurors, atvaļ. pulkv., bij. Armijas virstiesas loc.
57. J. Asars, Universitātes ārk. proferors.
58. Dr. B. Rudiks, LU docents un Rīgas pilsētas vet. valdes direktors.
59. J. Ozoliņš, Tieslietu ģenerāldirekcijas pastāvīgais juriskonsultācijas loceklis, atv. pulkv. ltn., bij. Armijas tiesas kara tiesnesis.
60. V. Vītiņš, bij. Tiesu departamenta direktors, Lauks. galv. direkcijas agr. tiesību daļas pr-ks.
61. Eduards Šīrons, ārk. profesors.
62. Paulis Radziņš, Rīgas p. Komercskolas un Tirdzniecības skolas direktors.
63. Jūlijs Vecozols, rakstnieks.
64. Nikolajs Dūze, Latv. Inv. koop. savienības priekšnieks, atv. ģen.
65. Zinaīda Lazda, mag. phil., dzejniece.
66. Pēteris Sockis, notārs.
67. Oļģerts Bištēviņš, diriģents.
68. Sergejs Duks, diriģents.
69. Valija Priedīte, L. J. O. Meiteņu apvienības vadītāja.
70. Arvīds Prēdelis, brīvmākslinieks – ērģelnieks.
71. Alfons Kušķis, agronoms, Lauks. galv. direkcijas Dārzkopības nod. vadītājs.
72. Pēteris Miezītis-Mieziņš, mag. paed., bij. Cēsu ģimn. direktors.
73. Prof. Jāzeps Vītols, Latvijas konservatorijas rektors.
74. Eduards Grantskalns, lauksaimnieks, Rīgas piensaimniecības sabiedrības valdes loc. un bij. Saeimas deputāts.
75. J. Poruks, Rīgas operas direktors.
76. Ģenerālis Mārtiņš Vācietis.
77. Pauls Jurevičs, LU profesors.
78. Jūlijs Students, vec. doc. Latvijas konservatorijā.
79. Viļums Skubiņš, agronoms, bij. Zemes padomes loceklis.
80. Jānis Grīns, mag. iur., Valters & Rapa firmas vadītājs, agrāk žurn. „Daugava” redaktors un Latvijas Nacionālā teātra direktors.
81. Kristīne Pāvuliņa, Rīgas Valsts Mākslas aušanas skolas direktore.
82. P. Kaktiņš, LU med. fak. ārk. profesors.
83. Pēteris Mucenieks, LU med. fak. ārk. prof., dekāns, bij. Latvijas Darba kameras Darba aizsardzības sekcijas priekšsēdētājs.
84. Olga Taube, filoloģe – literāte.
85. Vilis Skārds, Universitātes profesors.
86. Heinrichs Zariņš, bij. Latvijas Preses biedrības sekretārs un laikr. „Brīvā Zeme” atbildīgais redaktors.
87. Jānis Francis, ģenerālis.
88. Alfrēds Stūre, bij. C. S. „Turība” direktors, Sesavas patēr. biedrības valdes priekšsēdētājs un vadītājs.
89. Kārlis Kundziņš, LU profesors, bij. Teol. fakultātes dekāns.
90. Pauls Kundziņš, LU proferors, Arhitektūras fak. dekāns. Bij. Profesiju kameras vicepriekšsēdētājs.
91. Eižens Laube, LU profesors, bij. arch. fak. dekāns.
92. Jānis Rudzītis, rakstnieks.
93. Dr. ing. Arturs Ozoliņš, bij. Pleskodāles valsts zēnu audzināšanas iestādes direktors, Rīgas Latviešu skolotāju b-bas valdes loc. Vecākais inženieris kokrūpniecības apvienībā.
94. Dr. Vladislavs Puriņš.
95. Pēt. Bērziņš, Latvijas kara ministrijas kredītu un budžetu pārvaldes bij. priekšnieka palīgs un Latvijas vēstures institūta loceklis.
96. Dr. med. Jānis Šulcs, LU profesors, II chirurg. klīnikas direktors, Latvijas medicīnas b-bas priekšnieks.
97. Docents Pāvils Dāvis.
98. Jānis Kadilis, izdevējs.
99. Anna Rūman-Kēniņa, rakstniece un žurnāliste, bij. ģimnāzijas priekšniece un diplomātiska darbiniece.
100. Arturs Bērziņš, rakstnieks un žurnālists, bij. Latvijas Nacionālā teātra direktors.
101. K. Birnbaums, bij. Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loc. un rūpniecības sekc. pr-js.
102. Elza Stērste, rakstniece.
103. Austra Kārkliņa, skolotāja un literāte. Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece.
104. Jūlijs Pētersons, rakstnieks.
105. Kārlis Ābele, LU ārk. profesors, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns.
106. Arturs Ozols, bij. Latvijas Satversmes loceklis, bij. Jūrniecības departamenta direktors.
107. Prof. Dr. med. Jēkabs Alksnis, bij. Rīgas un Liepājas pilsētas valdes loc., bij. Kalpaka bataljona virsārsts, bij. Latvijas ārstu savienības priekšnieks.
108. Agr. V. Neimanis, Lauks. nod. vadītājs Rīgas gaļas fabr., bij. „Mazpulku” inspektors.
109. Dr. med. Vīgante, LU med. fak. priv. docente.
110. Adolfs Erss, rakstnieks.
111. Jānis Kurelis, bij. Latvijas armijas Tehniskās divīzijas komandieris, ģenerālis.
112. Jānis Lavenieks, bij. Latvijas armijas Kurzemes divīzijas k-ra palīgs, ģenerālis.
113. Leons Āboliņš, ārk. profesors, bij. Matemātikas un dabasz. fakultātes dekāns.
114. Dr. Jānis Princis, atvaļ. ārsts, pulkv. ltn.
115. Jūlijs Roze, rakstnieks, žurnālists, bij. Rīgas Dramatiskā teātra direktors.
116. Fricis Gulbis, LU ārk. profesors, LU bij. prorektors un dekāns.
117. Ernests Brože, A/S „Farmācija” bij. direktors-rīkotājs. Bij. Latv. Tirdzn. Rūpn. kameras loceklis.
118. Elfrīda Rapa, bij. Latviešu Sieviešu Nac. Līgas valdes locekle.
119. Jānis Zariņš, Rīgas Dramatiskā teātra direktors.
120. Jānis Kārkliņš, rakstnieks, bij. „Jaunāko Ziņu” atb. redaktors.
121. Prof. P. Sniķers.
122. E. Dārziņš, LU ārk. profesors, Seruminstitūta direktors.
123. Inž. R. Purs, bij. Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis.
124. Profesors Dr. Edvards Balodis, bij. Tautas Padomes loc., Latvijas Tautas Bankas bij. valdes loceklis. P.S. „Konzums” bij. padomes priekšsēdētājs.
125. Priv. doc. Jānis Stiprais, bij. Kurzemes Zemes padomes loc., Latvijas Sarkanā Krusta loc., Skolotāju kooperatīva valdes loc.
126. Pēteris Mantnieks, rūpnieks, bij. Latvijas Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis, bij. Latvijas-Lietavas robežkomisijas loceklis.
127. Prof. Dr. agr. P. Starcs, bij. Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs.
128. Arvīds Alksnis, LU docents.
129. M. Goppers, Apgāda Zelta Ābele īpašn. un atbild. vadītājs.
130. Dr. Barkans Vinca, bij. viceministrs, III un IV Saeimas deputāts.
131. R. Liepiņš, bij. finansu ministrs, ārkārtējais sūtnis, Rīgas pilsētas lielvecākais un Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks.
132. K. Pētersons, Kūdras fabr. direktors.
133. G. Vanags, LU profesors.
134. A. Ķešāns, LU profesors un Ķīmijas fak. dekāns.
135. Vilhelms Jansons, inženieris, Elektrības uzņēmuma tehniskais vadītājs.
136. Al. Neibergs, bij. Latv. Sark. Krusta slimnīcas direktors Rīgā.
137. P. Ābele, privātdocents.
138. Prof. Dr. E. Zariņš, LU profesors.
139. Prof. Dr. med. Edv. Kalniņš.
140. K. Ozoliņš, bij. Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis. Latvijas Fiziskās audzināšanas un Sporta komitejas rev. kom. priekšs. Veco Latviešu Strēlnieku biedrības rev. kom. priekšsēdētājs.
141. Roberts Kleins, inž. tehnologs.
142. Dr. iur. Arvēds Švābe, bij. Latvijas Universitātes profesors, bij. Preses biedrības vicepriekšsēdētājs.
143. Jānis Muncis, mākslinieks, bij. Dailes teātra rež.
144. Prof. Dr. J. Kārkliņš, bij. Tautas padomes loceklis.
145. Doc. Z. Landavs, Latv. Mākslas akadēmijas prorektors.
146. Agr. M. Olupe, Latvijas Mājturības institūta direktore.
147. Heinrichs Skuja, LU ārk. profesors.
148. Jānis Pontags, vicedirektors.
149. Eižens Leimanis, LU docents.
150. Staņislavs Vasiļevskis, LU docents.
151. Andrejs Zaķis, bij. Saeimas deputāts.
152. Kārlis Princis, LU docents.
153. Agronoms Voldemārs Alksnis.
154. Auseklis Veģis, LU docents.
155. Dr. Valdis Ģinters, Valsts Vēstures muzeja direktors.
156. A. Kallass, bij. Latvijas Valsts Kontroles kolēģijas loceklis, bij. Valsts darbinieku kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Auto kluba revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
157. Mārtiņš Celms, Rīgas pils. 1. iecirkņa tautskolu inspektors.
158. G. Lukstiņš, LU privātdocents.
159. Inž. ķīm. Jānis Celms, Latvijas Izgl. ministrijas Skolu dep. bij. dir., Profesiju kameras prezidija loceklis.
160. Arturs Laiviņš, tirgotājs.
161. Agronoms Jānis Tirzītis, bij. Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors, bij. Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis.
162. Hermanis Kreicers, Rīgas pils. Izglītības valdes Skolu inspekc. daļas vadītājs, bij. Rīgas latviešu skolot. b-bas pr-ks.
163. Ludvigs Bērziņš, Latvijas Universitātes profesors.
164. Arvīds Mālītis, grāmatu izdevējs. Latvijas rakstu un mākslas kameras rakstu izdevēju un tirgotāju sekc. bij. priekšsēdētājs.
165. Arvīds Jaunarājs, miertiesnesis.
166. Jānis Krasts, miertiesnesis.
167. Hermanis Mielēns, Rīgas pils. padomnieks.
168. Inž. Paulis Selga, fabrikas direktors.
169. Tirgotājs H. Rumpītis.
170. Dr. J. Celmiņš, Rīgas apriņķa ārsts.
171. V. Pāvulāns, C. S. „Turība” kooperācijas skolas direktors.
172. Dr. J. Lībietis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors, bij. Latvijas Satversmes sapulces loc., bij. Latvijas sūtnis Igaunijā, bij. Latvijas-Igaunijas robežu komis. loceklis.
173. Augustīns (Pētersons), Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts, Dr. teol. h. c.
174. Alfrēds Ieviņš, Latv. Univ. prof., Dr. chem. techn.
175. Ernests Dišlers, Latv. Universitātes ārkārt. profesors.
176. Pēteris Ozols, mag. iur., Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs.
177. Jānis Goldmanis, bij. Latvijas Satversmes sapulces un Saeimas loc., bij. zemkopības un kara ministrs.
178. Dr. R. Mežulis.
179. Māc. Dr. teol. et. mag. phil. E. Šmits.
180. Dr. M. Ozols. Rīgas pils. bērnu slimn. direktors.
181. J. Krauklis, zvērināts advokāts.
182. L. Georgin, Rīgas pils. Bakter. labor. valdes priekšsēdētājs.
183. Dr. Jānis Jaunzems, atvaļ. ārsts, plkv. ltn.
184. E. Āboltiņš, Rozēnu patērētāju b-bas valdes priekšsēdētājs.
185. Dr. Alfrēds Vītols, Rīgas pils. Veselības valdes direktora vietnieks.
186. K. Barons, prof. Dr. med. h. c.
187. J. Laukevics, bij. Latvijas valsts kontroles kolēģijas loceklis, bij. Latvijas Lauksaimniecības kameras revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
188. Kārlis Gulbis, bij. Latvijas I un II Saeimas deputāts, bij. Valkas pils. galva un sabiedrisko organizāciju priekšsēdis, Latvijas-Igaunijas robežu komisijas loceklis.
189. E. Morics, bij. Saeimas deputāts, Latvijas Strādnieku slimokasu savienības priekšsēdētājs, bij. Latvijas arodbiedrību centrālbiroja sekretārs.

[Muitnieks]

Labdien! Un, ko Bangerskis iesniedza fīreram, vai Himleram?

[Helmuts]

Bangerskis neko neiesniedza. Bet vācu puse ,uzzinot par šo dokumentu, veica Kureļa vienības atbruņošana. Daļa tika sodīti ar nāvi, daļa tika nosūtīta uz koncentrācijas nometni. Bija jau naivi cerēt, ka vācietis atļaus izveidoties kaut kādai Latvijas Republikai savā kontrolētajā teritorijā un kur nu vēl ļaus veikt pārrunas ar saviem ienaidniekiem kā piemēram Angliju.
Te būtu interesanta saruna pie laba konjaka glāzes.